Urā! Man beidzot atradās brītiņš, lai turpinātu stāstīt par ceļojumu uz Amsterdamu un Londonu. Ja es taisītu savu braucienu topu, šis noteikti būtu kaut kur augšgalā, neskatoties uz visām lažām. Tas ir saplūdis vienā lielā pārsteidzošu pārdzīvojumu un atmiņu virpulī, es švaki atceros, ko un kad mēs darījām, bet atceros, ka es totāli un pastāvīgi brīnījos un sajūsminājos vienkārši par to, ka tādas brīnišķīgas vietas eksistē.
Šī ir koncertzāle, viena no labākajām pasaulē, nosaukums redzams augšā
Uzstājas vēl jauns, bet jau slavens pianists no Pēterburgas.
Šis ir Museumplein laukums, tas ir, Muzeju laukums
Saka, ka te esot forši sēdēt vasarā un skatīties, kā cilvēki staigā turpu šurpu. Šajā rudens dienā bija auksti, netīri un pat mazliet miglaini. Ap laukumu ir veseli četri muzeji, bet mūsu mērķis, saprotams, bija Van Goga muzejs. Tā kā mums bija biļetes uz Muzeju nakti, iegājām, man liekas, par brīvu (vai varbūt ar atlaidi, vairs neatceros)
Lādētājs vāģim, nevis mobilajam
Man šķiet, ka tā ir ieeja metro
Buhāt nedrīkst, jāsargā kultūra
Tā izskatās muzejs
Van Goga muzejā viss ir interesanti. Dabiski, čupa oriģinālu, čupa aprakstu. Es centos visu lasīt, bet cilvēks ir vājš, un pēc pāris stundām spēka tam vairs nebija. Tajos laikos, turklāt, es vēl nebiju tik ņiprs kā tagad. Iekšā ir arī soliņi, kur atpūtināt nogurušās kājas, bet tie vienmēr ir aizņemti, jo apmeklētāju nav mazums. Muzeja ēka ir interesanta, pa pazemes tuneli var nokļūt izstāžu korpusā, ko japānis uzcēlis milzīga katla formā. Mūsu vizītes laikā tur bija kaut kādu modernāku gleznu izstāde no 20. gadsimta sākuma, vai varbūt pat ne sākuma. Šīs gleznas bija milzīgas, trīs un vairāk metrus augstumā/platumā, nekad agrāk tādas nebiju redzējis.
Vairs neatceros, kur mēs devāmies pēc Van Goga, bet izskatās pēc Jordaan rajona vai rajona zem tā (kā viņu tur sauca, Deviņu ielu rajons?)
Atkal kanāli
Panks bildē grafiti
Ierulējām mīlīgā un mājīgā kofešopā, tiesa, aizmirsu gan nosaukumu, gan lokāciju. Noformēts viņš austrumu tematikā, ar budistu un hindustu motīviem. Aiz letes stāvēja smuka, jauna nēģeriete, uztaisīja man tēju.
Jāsaka (man liekas, es to vēl nebiju pieminējis), ka mēs ierulējām arī smartšopā, lai pabrīnītos, ko tad tur tādu piedāvā. Visādas indes, tas ir, vieglo narkotiku izvēle ir liela, bet, ja jūs nerubījat tēmu, kā, dabiski, mēs toreiz, tad labāk neko nepērciet. Bet lūk, papļāpāt ar pārdevēju gan var, vai arī palasīt pēc tam internetā, kas un kā tajā sfērā notiek, ja ir interese.
Smartšopos pārdod pat slavenās psihodēliskās sēnes no Psilocibīnu ģints, kuras mūžīgi pēta britu zinātnieki. Sēnes, tiesa gan, nav tās, kas aug virs zemes, bet viena no tām daļām, kas ir zem zemes (sklerocijs), bet efektam no tā nevajadzētu mainīties. Efektam vajadzētu būt šādam
Psilocibīns, halucinogēno sēņu aktīvā viela, traucē normālai informācijas apmaiņai starp dažādām smadzeņu garozas daļām, kas arī ir cēlonis dažāda veida efektiem un mistiskiem pārdzīvojumiem, kuri parādās pēc "svēto sēņu" devas ieņemšanas, raksta amerikāņu biologi žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences publicētajā rakstā.
Halucinogēnās sēnes cilvēcei ir zināmas kopš ļoti seniem laikiem. Daudzas Centrālamerikas un Dienvidamerikas indiāņu tautas turpina tās izmantot dažādās reliģiskās ceremonijās un piedēvē tām maģiskas īpašības vai uzskata tās par svētām. Pēdējā laikā daudzi zinātnieki izskata iespēju ierobežoti izmantot to aktīvo vielu - psilocibīnu - psihisko traucējumu un citu nervu sistēmas slimību ārstēšanai.
Amsterdamā vietas ir maz, tāpēc vāģi ir mazgabarīta
Un pat sīkgabarīta
\
Viss pārdomāts, optimizēts, strādāt patīkami un viegli, skatīties uz to arī
Gribējām ar tādu pavizināties, bet kaut kā nesanāca
Pēdējā diena Amsterdamā, tomēr jau kļūst kaut kā skumji
Amsterdama izsenis ir slavena ar dārgakmeņu apstrādi
Panks visu laiku sapņoja tikt North Face firmas veikalā
Saskatījās par daudz garāmgājēju ar leibliem, un arī pats ir riebīgs brendu pielūdzējs. Viens no iemesliem, kāpēc viņš ir viltus panks. Īsti panki brendus nekad nepērk, bet, ja arī netīšām nopirka sekondhendā, viņi atārda birkas ar nosaukumu. Es šo iniciatīvu drīzāk atbalstu, nekā esmu pret.
Mēs mēģinājām tikt veikalā, bet sanāca tā, ka gandrīz aizbraucām uz otru pilsētas galu. Par laimi, esmu jau pietiekami viltīgs, lai saprastu, ka tik svarīgs veikals var būt tikai centrā. Tā arī izrādījās – tas atrodas uz modīgās butiku ielas Kalverstraat.
Kaut kas tāds tur karājas
Biļešu pārdošanas automāts
Kaktusi
Tikām arī uz ziedu tirgu, nopirkām drusku tulpju sīpolus un pāris bonsajkociņus, tos, kas maziņi un podiņos. Pretī tirgum, starp citu, arī ir smartšops, ja nu kādam vajag (bet vispār to nav tik maz, lai būtu grūti atrast).
Smartšopos, man šķiet, pārdod arī psihodēliskos kaktusus — Sanpedro un Peijotu. No tiem iegūst meskalīnu, vēl vienu, līdzās sēnēm, klasisko psihodēliķi. To arī indiāņi izmantoja kopš seniem laikiem reliģiski mistiskos nolūkos, un vēl, manuprāt, viņš spēlē zināmu lomu slaveno Karlosa Kastanedas mistisko grāmatu sižetā. Manuprāt, plašu atpazīstamību pagājušā gadsimta vidū Meskalīns ieguva, pateicoties Oldosa Hakslija grāmatai "Uztveres durvis". Ja skatās uz vēlāku laiku, tad, protams, visi zina filmu "Bailes un naids Lasvegasā", kur galvenie varoņi pastāvīgi to lieto. V Title: "Amsterdama un Londona — 8, Van Goga muzejs un tirgi" Published: "2012-02-09" ---
Urā! Man beidzot atradās brītiņš, lai turpinātu stāstīt par ceļojumu uz Amsterdamu un Londonu. Ja es taisītu savu braucienu topu, šis noteikti būtu kaut kur augšgalā, neskatoties uz visām lažām. Tas ir saplūdis vienā lielā pārsteidzošu pārdzīvojumu un atmiņu virpulī, es švaki atceros, ko un kad mēs darījām, bet atceros, ka es totāli un pastāvīgi brīnījos un sajūsminājos vienkārši par to, ka tādas brīnišķīgas vietas eksistē.
Šī ir koncertzāle, viena no labākajām pasaulē, nosaukums redzams augšā
Uzstājas vēl jauns, bet jau slavens pianists no Pēterburgas.
Šis ir Museumplein laukums, tas ir, Muzeju laukums
Saka, ka te esot forši sēdēt vasarā un skatīties, kā cilvēki staigā turpu šurpu. Šajā rudens dienā bija auksti, netīri un pat mazliet miglaini. Ap laukumu ir veseli četri muzeji, bet mūsu mērķis, saprotams, bija Van Goga muzejs. Tā kā mums bija biļetes uz Muzeju nakti, iegājām, man liekas, par brīvu (vai varbūt ar atlaidi, vairs neatceros)
Lādētājs vāģim, nevis mobilajam
Man šķiet, ka tā ir ieeja metro
Buhāt nedrīkst, jāsargā kultūra
Tā izskatās muzejs
Van Goga muzejā viss ir interesanti. Dabiski, čupa oriģinālu, čupa aprakstu. Es centos visu lasīt, bet cilvēks ir vājš, un pēc pāris stundām spēka tam vairs nebija. Tajos laikos, turklāt, es vēl nebiju tik ņiprs kā tagad. Iekšā ir arī soliņi, kur atpūtināt nogurušās kājas, bet tie vienmēr ir aizņemti, jo apmeklētāju nav mazums. Muzeja ēka ir interesanta, pa pazemes tuneli var nokļūt izstāžu korpusā, ko japānis uzcēlis milzīga katla formā. Mūsu vizītes laikā tur bija kaut kādu modernāku gleznu izstāde no 20. gadsimta sākuma, vai varbūt pat ne sākuma. Šīs gleznas bija milzīgas, trīs un vairāk metrus augstumā/platumā, nekad agrāk tādas nebiju redzējis.
Vairs neatceros, kur mēs devāmies pēc Van Goga, bet izskatās pēc Jordaan rajona vai rajona zem tā (kā viņu tur sauca, Deviņu ielu rajons?)
Atkal kanāli
Panks bildē grafiti
Ierulējām mīlīgā un mājīgā kofešopā, tiesa, aizmirsu gan nosaukumu, gan lokāciju. Noformēts viņš austrumu tematikā, ar budistu un hindustu motīviem. Aiz letes stāvēja smuka, jauna nēģeriete, uztaisīja man tēju.
Jāsaka (man liekas, es to vēl nebiju pieminējis), ka mēs ierulējām arī smartšopā, lai pabrīnītos, ko tad tur tādu piedāvā. Visādas indes, tas ir, vieglo narkotiku izvēle ir liela, bet, ja jūs nerubījat tēmu, kā, dabiski, mēs toreiz, tad labāk neko nepērciet. Bet lūk, papļāpāt ar pārdevēju gan var, vai arī palasīt pēc tam internetā, kas un kā tajā sfērā notiek, ja ir interese.
Smartšopos pārdod pat slavenās psihodēliskās sēnes no Psilocibīnu ģints, kuras mūžīgi pēta britu zinātnieki. Sēnes, tiesa gan, nav tās, kas aug virs zemes, bet viena no tām daļām, kas ir zem zemes (sklerocijs), bet efektam no tā nevajadzētu mainīties. Efektam vajadzētu būt šādam
Psilocibīns, halucinogēno sēņu aktīvā viela, traucē normālai informācijas apmaiņai starp dažādām smadzeņu garozas daļām, kas arī ir cēlonis dažāda veida efektiem un mistiskiem pārdzīvojumiem, kuri parādās pēc "svēto sēņu" devas ieņemšanas, raksta amerikāņu biologi žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences publicētajā rakstā.
Halucinogēnās sēnes cilvēcei ir zināmas kopš ļoti seniem laikiem. Daudzas Centrālamerikas un Dienvidamerikas indiāņu tautas turpina tās izmantot dažādās reliģiskās ceremonijās un piedēvē tām maģiskas īpašības vai uzskata tās par svētām. Pēdējā laikā daudzi zinātnieki izskata iespēju ierobežoti izmantot to aktīvo vielu - psilocibīnu - psihisko traucējumu un citu nervu sistēmas slimību ārstēšanai.
Amsterdamā vietas ir maz, tāpēc vāģi ir mazgabarīta
Un pat sīkgabarīta
\
Viss pārdomāts, optimizēts, strādāt patīkami un viegli, skatīties uz to arī
Gribējām ar tādu pavizināties, bet kaut kā nesanāca
Pēdējā diena Amsterdamā, tomēr jau kļūst kaut kā skumji
Amsterdama izsenis ir slavena ar dārgakmeņu apstrādi
Panks visu laiku sapņoja tikt North Face firmas veikalā
Saskatījās par daudz garāmgājēju ar leibliem, un arī pats ir riebīgs brendu pielūdzējs. Viens no iemesliem, kāpēc viņš ir viltus panks. Īsti panki brendus nekad nepērk, bet, ja arī netīšām nopirka sekondhendā, viņi atārda birkas ar nosaukumu. Es šo iniciatīvu drīzāk atbalstu, nekā esmu pret.
Mēs mēģinājām tikt veikalā, bet sanāca tā, ka gandrīz aizbraucām uz otru pilsētas galu. Par laimi, esmu jau pietiekami viltīgs, lai saprastu, ka tik svarīgs veikals var būt tikai centrā. Tā arī izrādījās – tas atrodas uz modīgās butiku ielas Kalverstraat.
Kaut kas tāds tur karājas
Biļešu pārdošanas automāts
Kaktusi
Tikām arī uz ziedu tirgu, nopirkām drusku tulpju sīpolus un pāris bonsajkociņus, tos, kas maziņi un podiņos. Pretī tirgum, starp citu, arī ir smartšops, ja nu kādam vajag (bet vispār to nav tik maz, lai būtu grūti atrast).
Smartšopos, man šķiet, pārdod arī psihodēliskos kaktusus — Sanpedro un Peijotu. No tiem iegūst meskalīnu, vēl vienu, līdzās sēnēm, klasisko psihodēliķi. To arī indiāņi izmantoja kopš seniem laikiem reliģiski mistiskos nolūkos, un vēl, manuprāt, viņš spēlē zināmu lomu slaveno Karlosa Kastanedas mistisko grāmatu sižetā. Manuprāt, plašu atpazīstamību pagājušā gadsimta vidū Meskalīns ieguva, pateicoties Oldosa Hakslija grāmatai "Uztveres durvis". Ja skatās uz vēlāku laiku, tad, protams, visi zina filmu "Bailes un naids Lasvegasā", kur galvenie varoņi pastāvīgi to lieto. Vēl, izrādās, Roberta Šeklija satīriskajā romānā "Džoenisa ceļojums", kuru es lasīju bērnībā, bet pilnīgi neko nesapratu, jo nerubīju amerikāņu reālijas, galvenais varonis arī ēda meskalīnu.
Pankam patīk grafiti
Meklējām blusu tirgu, to tur vispār ir trīs
Atradām vienu, bet viņš neiespaidoja (fotogrāfijai ar to nav nekāda sakara)
Nezinu, kāda vella pēc panks nofotografēja luksoforu, bet smuks
Lūk, tā
Flīzes
Ledus bārs, iekšā viss no ledus. Bet ieeja maksā bargu naudu, mēs negājām
Rasisms neies cauri!
Amsterdama, my love!
Panks mēra cepures
Atrada sev vienu pie sirds, vietējie reaģē pozitīvi
Nākamajā daļā mēs pametam viesmīlīgo Amsterdamu. Dosimies ar divstāvīgu vilcienu uz drūmāku Roterdamu, un tālāk uz Hook Of Holland ostu, no kurienes mēs pametīsim Nīderlandes Karalistes krastus par labu miglainās Albionas krastiem.